Lai efektīvi izmantotu esošo cilvēku un finansu resursus, bet tajā pašā laikā saglabātu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā pakalpojuma kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, no 2022. gada 1. septembra VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļa tiek optimizēta. Tās personāls un tehnika tiks izvietoti citās VUGD struktūrvienībās, tādējādi stiprinot 10 Rīgas pilsētas daļas un posteņus, nodrošinot tās ar reaģēšanai pietiekamu cilvēku skaitu un tehnikas kapacitāti, kā arī samazinot pastāvošos darba aizsardzības riskus.
„Iepriekš nebijis nodarbināto trūkums un nepietiekams tehniskais nodrošinājums mums licis pieņemt šo grūto lēmumu, lai kaut nedaudz risinātu esošo situāciju. Neesam gatavi nogaidīt, cerot, ka situācija uzlabosies, tāpēc lēmumu par struktūrvienību reorganizāciju Rīgā bija jāpieņem jau tagad. Analizējot situāciju un iespējamos risinājumus, mums bija svarīgi, lai ietekme uz sabiedrību būtu pēc iespējas mazāka. Tā kā šī optimizācija tiek veikta vietā, kur apkārt koncentrējas vairāki ugunsdzēsības depo, arī turpmāk ierašanās notikuma vietā notiks tiesību aktos noteiktajā prognozējamajā laikā. Tas nozīmē, ka pagaidām mūsu lēmums neietekmēs sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” skaidro VUGD priekšnieka vietnieks pulkvedis M.Baltmanis.
Trešdien, 24. augustā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē Iekšlietu ministrijā tiks skatīts jautājums par izmaiņām VUGD depo izvietojumā Rīgā. VUGD pārstāvji apakšpadomes locekļus informēs par situāciju dienestā nodarbināto un tehniskā nodrošinājuma jomā, kā arī skaidros šī lēmuma iemeslus un iespējamās sekas.
Šogad vakanto amatu skaits VUGD turpina pieaugt, ko daļēji izraisa VUGD nespēja konkurēt darba tirgū atalgojuma ziņā, īpaši ar aizsardzības nozari un privāto sektoru. Ja vēl pirms pieciem gadiem VUGD atalgojuma līmenis bija pat nedaudz virs valstī vidējā, tad šobrīd atpalicība jau ir apmēram 30%. VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Uģis Vējš papildina:
„Augusta sākumā Rīgas reģiona pārvaldē trūka gandrīz 12% amatpersonu, lielākā daļa no tiem ir tieši ugunsdzēsēji glābēji un autovadītāji. 9. daļas amatpersonu pārvirzīšana uz citām struktūrvienībām ļaus stiprināt pārējās Rīgas ugunsdzēsības daļas, nodrošinot lielāku un darba aizsardzības prasībām atbilstošu ugunsdzēsēju glābēju skaitu, kas strādā uz viena pamatautomobiļa. Tas ļaus operatīvāk un sekmīgāk veikt cilvēku glābšanas un ugunsgrēku dzēšanas darbus, jo uz izsaukumu jau sākotnēji ieradīsies lielāks ugunsdzēsēju glābēju skaits”.
Otrs VUGD struktūrvienību optimizācijas iemesls ir kritiskā situācija, īpaši Rīgas reģionā, ar tehnisko nodrošinājumu. VUGD rīcībā esošie specializētie transportlīdzekļi ir nepietiekamā skaitā un novecojuši. Šobrīd 40% no autocisternām ir ekspluatācijā vairāk nekā 20 gadus, kas prasa biežākus remontdarbus un investīcijas, kā arī nozīmē biežāku tehnikas iztrūkumu, jo tā regulāri tiek remontēta un nevar doties izsaukumos.
„Jau ilgstoši uzsveram, ka regulāras investīcijas tehnikā ir vitāli nepieciešamas, lai mēs varētu sniegt iedzīvotājiem operatīvu un savlaicīgu palīdzību. Līdz šim investīcijas tehnikā ir bijuši vienreizēji pasākumi, kas uz brīdi nodzēš akūtākos „ugunsgrēkus”. Nerisinot šo problēmu, ar gadiem tā paliek aktuālāka un arvien būtiskāk var ietekmēt VUGD sniegtā pakalpojuma kvalitāti” uzsver VUGD priekšnieka vietnieks M.Baltmanis.
Optimizācijas process īstenots tā, lai 9. daļas personālam nepasliktinātu darba apstākļus. Kā skaidro VUGD Rīgas reģiona pārvades priekšnieka pienākumu izpildītājs U.Vējš:
„Visām daļas amatpersonām tika piedāvātas līdzvērtīgas amata vietas tuvumā esošajās daļās vai posteņos. Atsevišķas amatpersonas pat izvēlējās turpināt dienestu citu reģionu struktūrvienībās – tuvāk dzīvesvietai, tādējādi samazinot ikdienas izdevumus. Savukārt daļas tehnika tiks izvietota citās Rīgas daļās, kas nedaudz uzlabos situāciju ar tehnikas nodrošinājumu galvaspilsētā.”
Pašreizējais VUGD struktūrvienību izvietojums lielākoties ir veidots, balstoties uz padomju laiku tautsaimniecības apsvērumiem un izveidoto infrastruktūru. Līdz ar to VUGD ir nepieciešams būt elastīgiem un pielāgoties mūsdienu situācijai – būt vietās, kur koncentrējas cilvēki un ekonomiskā attīstība. Tas ir arī iemesls, kāpēc 2022. gada februārī Ādažos izveidoja ugunsdzēsības daļu un vairākus gadus atpakaļ Stendes postenis tika pārcelts uz Roju.
VUGD priekšnieka vietnieks M.Baltmanis uzsver, ka: „Situāciju VUGD ilgtermiņā iespējams uzlabot ar regulārām investīcijām personāla atalgojumā, lai paaugstinātu tā konkurētspēju tautsaimniecībā, kā arī tehnikas atjaunošanā. 2022. gada budžets ļāva palielināt amatpersonu atalgojumu un neilgi izjutām šī lēmuma pozitīvās sekas, bet tās beidzās līdz ar straujo cenu kāpumu. Tāpat šogad no valsts budžeta līdzekļiem piešķirts finansējums vairāk kā 15 miljonu eiro apmērā, kas ļaus, lielākoties ārpus lielajām pilsētām, daļēji atjaunot novecojušos, vietām vēl padomju laikos ražotos transportlīdzekļus. Šīs investīcijas mums ir ļoti nozīmīgas, jo iekšējās drošības stiprināšana nav iespējama bez VUGD stiprināšanas”.
Sagatavoja: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests