Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrija sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 271.1 pantu “Varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršana”, tādējādi paredzot kriminālatbildību par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu, tam pildot uzliktos dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības, drošības un valsts robežas apsardzības jomā.
Minētais likumprojekts raisījis plašas diskusijas sabiedrībā.
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole un ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Maksims Miņejevs sadarbībā ar žurnālu “Jurista vārds” ir sagatavojuši izsmeļošu publikāciju “Kāpēc jāatjauno Krimināllikuma norma par varas pārstāvja goda un cieņas aizsardzību”, kurā izskaidro minētās likuma normas nepieciešamību, kā arī likumisko pamatojumu un normatīvā regulējuma rašanās vēsturi.
Jau 2021. gada 13. janvārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā S.Bole norādīja: “Aizsargājot policista cieņu un godu, esam sākuši diskusiju par to, ka, iespējams, vajadzēs atjaunot normu par varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu”.
Tobrīd bija uzsākti septiņi kriminālprocesi par personu veiktajām nelikumīgajām darbībām, kas traucējušas policijas darbiniekiem pildīt profesionālos pienākumus. Savukārt līdz 2021. gada 10. februārim bija uzsākti 20 kriminālprocesi un 6 administratīvā pārkāpuma procesi. Divpadsmit gadījumos likumpārkāpumi saistīti ar valstī noteiktajiem Covid-19 izplatības ierobežojumiem.
Patlaban spēkā esošās likumu normas neparedz atbildību par likumsargu goda un cieņas aizskārumu, līdz ar to liela daļa pret tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām vērsto darbību, kas ne tikai traucē likumsargiem pildīt dienesta pienākumus, bet arī apdraud valsts pārvaldes kārtību kopumā, paliek bez adekvātas reakcijas no valsts puses.
Vienlaikus Iekšlietu ministrija norāda, ka sagatavotie grozījumi Krimināllikumā neierobežo personas tiesības brīvi paust viedokli vai izteikt kritiku. Nosakot robežu starp tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru, lai neviena no šīm tiesībām netiktu nesamērīgi ierobežota.
Lai nodrošinātu atklātu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību, nodrošinot iespēju rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā izstrādes stadijā, likumprojekts tika izsludināts publiskajai apspriešanai līdz šā gada 14.februārim, un par to tika saņemti dažādi viedokļi.
Plašāk par varas pārstāvja goda un cieņas tiesisko aizsardzību Latvijā žurnāla “Jurista vārds” šā gada 23.februāra numurā: https://juristavards.lv/doc/278325-kapec-jaatjauno-kriminallikuma-norma-par-varas-parstavja-goda-un-cienas-aizsardzibu/
Sagatavoja:
Gunita Kogane
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67219161
Mob.: 28699783
E-pasts: gunita.kogane@iem.gov.lv