2018. gada decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Administratīvās atbildības likumu, kas ieviesīs virkni pārmaiņu šī brīža administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Jaunais Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā, un līdz ar to, pašreizējais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku. Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, tiks ieviests viens tehnoloģiskais rīks, proti, APAS sistēma, kuru izstrādā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. APAS sistēmas tiesiskais regulējums ir noteikts Sodu reģistra likumā.
“Viena no manām prioritātēm, kad kļuvu par ministru, bija modernizēt dienestu ikdienas darbu, lai Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt ātrākus un kvalitatīvākus drošības pakalpojumus. Šobrīd nelietderīgi daudz laika tiek tērēts, ar roku uz papīra sastādot administratīvos protokolus - līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos, sāks funkcionēt sistēma, kas paātrinās un efektivizēs procesus policijas ikdienas darbā, kas ļaus gan ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, gan arī atslogot cilvēkresursus,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
APAS sistēma nebūs tikai datu uzskaites sistēma, bet gan sistēma, kas nodrošinās elektronisku administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu sākot ar brīdi, kad tiek pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt procesu vai procesa uzsākšanu un beidzot ar datu dzēšanu, kā arī sistēmā tiks nodrošināta automatizēta dažādu lēmumu sagatavošana, pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem datiem. Tā rezultātā tiks ietaupīti ne tikai papīra un pasta izdevumi, bet arī cilvēkresursi, jo APAS sistēmas mērķis ir sniegt atbalstu procesa veikšanā un uzraudzībā.
“Šī ir pirmā uzvara policijas un iekšlietu nozares darba digitalizācijā, taču pie tā neapstājamies - iekšlietu ministrijas informācijas centrs jau ir uzsācis darbu arī pie runas atpazīšanas rīkiem, kas ļaus pārveidot balss ierakstus tekstā, piemēram, nopratināšanās un sanāksmēs, pie virtuālajiem asistentiem, pie mašīnmācības rīka, kas spēs prognozēt noziedzīgos nodarījumus un ugunsdrošības riskus,” turpina ministrs.
Paredzēts, ka pamatsodi būs brīdinājuma un naudas soda veidā, papildsodi – dažāda veida personas tiesību izmantošanas aizliegums un tiesību atņemšana, soda nomaksa – trīsdesmit dienas, un kā viena naudas soda vienība būs pieci eiro.
Sagatavoja:
Beata Jonite
Iekšlietu ministra padomniece
Komunikācijas jautājumos
Mob.: 28351588
E-pasts: beata.jonite@iem.gov.lv